Marokāņu lēcu zupa
Kamēr saules pielietā Maroka vēl ir ceļojumu "to do" listē, atliek doties garšu ceļojumā! Super sildoša un super garda Marokas garšu iedvesmota zupa manā gaumē.
Kādu zināmu laiku manos ēšanas paradumos valdīja milzīgs bardaks un šausmas, es nekad neēdu brokastis, ne vienmēr man apetīti raisīja skolas pusdienu piedāvājums, kā arī bieži vien, lai ietaupītu laiku, bulciņa bija ļoti labs risinājums. Regulāri pirms treniņa bija jāapēd lielais Snickers, principā reizēm tas bija tik pat kā tīrs cukurs, kuru uzņēmu ar īsiem intervāliem, lai tikai kustētos uz priekšu, un vakariņās es ēdu par visu dienu.
Tas nemainījās uzreiz, bet gan pakāpeniski. Palēnām sāku iepazīt pārtikas produktu plašumus. Būtībā pirmā lielā "apskaidrība" man nāca vidusskolā. Atceros, kā draudzene parādīja jaunu pusdienu vietu pagrabiņā uz Mucenieku ielas "Pusdienotāju Klubs", kur devāmies starpbrīdī paēst. WOW, man bija kārtīgs kulturšoks pēc skolas ēdnīcas ieraudzīt tik bagatīgu pusdienu piedāvājuma klāstu ar tik saprātīgām cenām, un, beidzot arī manā dzīvē ienāca austrumu garšvielu burvība. Tur arī es pirmo rezi sastapu tik lielu veģetāro ēdienu daudzveidību vienviet, arī gaļas ēdieni tur nebija vienkārši ierastās karbonādes formā. Tā kļuva par manu top vietu, kur doties paēst, dienas notikums citreiz bija sagaidīt Facebook bildi ar pusdienu piedāvājumu. Manas klasesbiedenes arī bieži mēdza ņemt no mājām kastītēs ēdienu. Tā nu es visādos veidos sāku iegūt motivāciju un iedvesmu atrast laiku, lai pati sagatvotu tādu ēdienu, kāds man pa prātam un kāds būs labs manai veselībai, nevis vienkārši sadzīvotu ar to, kas ir, vai manām ašājām alternatīvām. Tādas ļoti vienkāršas lietas, bet man agrāk tiešām nebija ne laika, ne spēka piedomāt pie tā, ko ēdu, taču es ticu, ka situācija būtu bijusi citādāka, ja tad es apzinātos, cik svarīga ir uztura kvalitāte manā ikdienā. Tā nu mana mīlestiba pret ēdienu ir tikai augusi un turpinājusi iedvesmot gatavot. Cukurs gan nav pilnībā pazudis no manas ikdienas, bet drīkst taču, ja ar mēru!
Zupas vispārīgi ir viens no maniem top ēdieniem (gatavojaties, būs daudz zupu receptes), bet šī no pirmās karotes iekaroja manu sirdi! Marokāņu lēcu zupu esmu ēdusi vairākās vietās (diemžēl tikai Latvijā) un iedvesmojoties izveidoju pati savu variāciju.
Sastāvdaļas:
- 100g lēcas
- sīpols
- 3 selerijas kāti
- 2 burkāni
- saldais kartupelis
- bundža konservēti tomāti savā sulā
- ~1l ūdens vai dārzeņu buljons
- 3 ķiploka daiviņas
- 2 tējk. malts koriandrs
- 1.5 tējk. malts kumīns
- 1 tējk. kurkuma
- 1/2 tējk. asā paprika
- šķipsniņa kanēlis
- 220 ml kokosriekstu piens
- olīveļļa cepšanai
- sāls pēc garšas
Pagatavošana:
1. Nomizo un sagriež dārzeņus - burkānus ripiņās, seleriju un sīpolu griež smalkākos kubiciņos, saldo kartupeli - lielākos kubiciņos. Liek cepties visus dārzeņus, izņemot saldo kartupeli, un piespiež klāt ķiploku. Cep aptuveni 3 minūtes, tad pievieno garšvielas.
2. Mazliet apcep, liek klāt tomātus un saldo kartupeli.
3. Liek dārzeņus uz videjas uguns sautēties, tikmēr vāra lēcas, kā norādīts uz iepakojuma. Izvārītās lēcas nokāš, noskalo un pievieno sautētajiem dārzeņiem.
4.Visu pārlej ar ūdeni vai buljonu un liek vārīties līdz saldais kartupelis un burkāni ir mīksti. Beigās pievieno kokosriekstu pienu un sāli pēc garšas. Ja nepieciešams var papildus pievienot klāt aso papriku - asumam, kurkumu - krāsai, vai pārējās garšvielas - izteiksmīgumam.
Tips&tricks:
- saldā kartupeļa vietā var izmantot parasto kartupeli vai puķkāpostu
- ja ir iebildumi pret seleriju, to droši var nelikt, taču uzskatu, ka šajā zupā tā ir tik pat kā neatņemama sastāvdaļa, lai gan pati neesmu selerijas fans
- zupai derēs jebkuras lēcas
- droši variē ar kokosriekstu piena un garšvielu daudzumu, patiesībā bija visai grūti pateikt to īsto garšvielu daudzumu, jo katru reizi vados pēc sajūtām
